ES piegādātājvalsts
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, 2026. g. jūnijs: jēlnaftas piegādes ES valstīm – 1434 kt (3,9% no ES jēlnaftas importa), galvenokārt saņēmējvalstīm: Itālija, Vācija un Čehija.
Azerbaidžāna, 2026. g. jūnijs: naftas produktu piegādes ES valstīm – 16 kt (0,1% no ES importa septiņās mūsu izsekotajās naftas produktu grupās), saņēmējvalstis: Malta un Latvija.
Sīkāk: Azerbaidžāna
Jēlnafta uz ES valstīm
AprēķinātiTūkstoši tonnu mēnesī pa ES valstīm, kas ziņojušas par importu.
- Itālija
- Vācija
- Čehija
- Rumānija
- Horvātija
- Portugāle
- Pārējās ES valstis
Avots un metode
- Avots
- Eurostat (European Commission) — Imports of oil and petroleum products by partner country - monthly data
- Periods
- Pa mēnešiem, 2023. g. septembris – 2026. g. jūnijs; pēdējais mēnesis, par kuru ziņojušas visas ES dalībvalstis: 2026. g. jūnijs
- Metode
- Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)
- Lejupielāde
- Lejupielādēt CSV
- Datu kopas kods
- nrg_ti_oilmLicence: Commission Decision 2011/833/EU - reuse authorised with attribution
- Atjaunināts
- 2026. gada 3. oktobris
- Ticamība
- Oficiāla: ziņojusi statistikas iestāde.
Pamats: enerģētikas statistika. Visi apjomi ir enerģētikas statistikas izteiksmē, kā katra ES dalībvalsts ziņo savu importu Eurostat (datu kopa nrg_ti_oilm): jēlnafta – pēc valsts, kurā tā iegūta, naftas produkti – pēc valsts, no kuras tie pēdējo reizi nosūtīti; tā var būt tirdzniecības mezgls, nevis valsts, kurā tie pārstrādāti. “ES imports” ir summa tam, ko dalībvalstis ziņoja kā importu no visurienes, ieskaitot importu vienai no otras un daļu, ko tās neattiecināja ne uz vienu valsti.
Mēnesis (2026. g. augusts) vēl netiek izmantots: jēlnaftas importu par to ziņojusi tikai daļa dalībvalstu (7 no 27).
- Apjomi ir tas, ko ES dalībvalstis ziņoja kā importu (Eurostat nrg_ti_oilm, enerģētikas statistikas pamats): jēlnafta – pēc valsts, kurā tā iegūta, naftas produkti – pēc valsts, no kuras tie pēdējo reizi nosūtīti; tā var būt tirdzniecības mezgls, nevis valsts, kurā tie pārstrādāti. Tā nav pašas partnervalsts eksporta statistika, un dalībvalsts, kas partnervalsti nav norādījusi, nav ziņojusi nulli.
- “ES imports” ir dalībvalstu (27) ziņotā importa summa, ieskaitot importu vienai no otras; tā nav ES ārējā tirdzniecība.
Naftas produkti uz ES valstīm
AprēķinātiLielākā produktu grupa: mazuts (15 kt).
Tūkstoši tonnu mēnesī pa produktiem.
- Mazuts
- LPG
- Kurināmā gāzeļļa un cita gāzeļļa
- Dīzeļdegviela
- Ligroīns
- Neviena ES valsts nav ziņojusi
| Produkts | Apjoms uz ES | Daļa ES šī produkta importā |
|---|---|---|
| Mazuts | 15 kt | 0,5% |
| LPG | 0,1 kt | <0,1% |
| Dīzeļdegviela | nav ziņots | nav ziņots |
| Kurināmā gāzeļļa un cita gāzeļļa | nav ziņots | nav ziņots |
| Reaktīvā degviela | nav ziņots | nav ziņots |
| Benzīns | nav ziņots | nav ziņots |
| Ligroīns | nav ziņots | nav ziņots |
Avots un metode
- Avots
- Eurostat — Imports of oil and petroleum products by partner country, monthly data (refined products)
- Periods
- Pa mēnešiem, 2023. g. septembris – 2026. g. jūnijs; pēdējais mēnesis, par kuru ziņojušas visas ES dalībvalstis: 2026. g. jūnijs
- Metode
- Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)
- Lejupielāde
- Lejupielādēt CSV
- Datu kopas kods
- nrg_ti_oilmLicence: Commission Decision 2011/833/EU - reuse authorised provided the source is acknowledged
- Atjaunināts
- 2026. gada 3. oktobris
- Ticamība
- Oficiāla: ziņojusi statistikas iestāde.
Pamats: enerģētikas statistika. Visi apjomi ir enerģētikas statistikas izteiksmē, kā katra ES dalībvalsts ziņo savu importu Eurostat (datu kopa nrg_ti_oilm): jēlnafta – pēc valsts, kurā tā iegūta, naftas produkti – pēc valsts, no kuras tie pēdējo reizi nosūtīti; tā var būt tirdzniecības mezgls, nevis valsts, kurā tie pārstrādāti. “ES imports” ir summa tam, ko dalībvalstis ziņoja kā importu no visurienes, ieskaitot importu vienai no otras un daļu, ko tās neattiecināja ne uz vienu valsti.
Mēnesis (2026. g. augusts) vēl netiek izmantots: naftas produktu importu par to ziņojusi tikai daļa dalībvalstu (7 no 27).
Tiek aplūkotas septiņas produktu grupas; bitumens, smērvielas un citi produkti netiek ielādēti.
- Apjomi ir tas, ko ES dalībvalstis ziņoja kā importu (Eurostat nrg_ti_oilm, enerģētikas statistikas pamats): jēlnafta – pēc valsts, kurā tā iegūta, naftas produkti – pēc valsts, no kuras tie pēdējo reizi nosūtīti; tā var būt tirdzniecības mezgls, nevis valsts, kurā tie pārstrādāti. Tā nav pašas partnervalsts eksporta statistika, un dalībvalsts, kas partnervalsti nav norādījusi, nav ziņojusi nulli.
- “ES imports” ir dalībvalstu (27) ziņotā importa summa, ieskaitot importu vienai no otras; tā nav ES ārējā tirdzniecība.
- Naftas produkti aptver septiņas grupas (LPG, ligroīns, benzīns, reaktīvā degviela, dīzeļdegviela, kurināmā gāzeļļa un cita gāzeļļa, mazuts). Citi produkti, piemēram, bitumens un smērvielas, nav ielādēti.
Šīs valsts (Azerbaidžāna) jēlnafta ES degvielā
AplēstiPēc mūsu aplēses jēlnafta no šīs valsts (Azerbaidžāna) visvairāk ir šo valstu degvielā (dīzeļdegviela): Čehija (17%), Itālija (11%) un Horvātija (9%) – kā daļa no jēlnaftas, kas ir katras valsts degvielas izejviela (2026. g. jūnijs). Šī ir aplēse, kas veidota no tirdzniecības un naftas pārstrādes statistikas, nevis ziņots skaitlis.
Daļa: aplēstā daļa, ko jēlnaftā, no kuras ražota katras ES valsts degviela, veido šīs valsts (Azerbaidžāna) jēlnafta. Visiem stabiņiem ir viena skala. Nav izsekojams: tās valsts degvielas daļa, kuras jēlnaftu nevar izsekot ne līdz vienai izcelsmes valstij.
Dīzeļdegviela
| ES valsts | Daļa stabiņa veidā | Daļa | Nav izsekojams |
|---|---|---|---|
| Čehija | 17% | 4% | |
| Itālija | 11% | 15% | |
| Horvātija | 9% | 34% | |
| Rumānija | 8% | 59% | |
| Portugāle | 7% | 2% | |
| Slovākija | 4% | 30% | |
| Vācija | 3% | 7% | |
| Īrija | 3% | 37% |
Avots un metode
- Avots
- Eurostat — Imports of oil and petroleum products by partner country, monthly data (refined products)
- Periods
- 2026. g. jūnijs
- Metode
- Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)
- Datu kopas kods
- nrg_ti_oilmLicence: Commission Decision 2011/833/EU - reuse authorised provided the source is acknowledged
- Atjaunināts
- 2026. gada 26. septembris
- Ticamība
- Vidēja.
Aplēsts ar degvielas ķēdes izsekošanu: pieņem, ka eksports aiziet proporcionāli apgādei un ka katras valsts naftas pārstrādes rūpnīcas pārstrādā tās jēlnaftas importa struktūrai atbilstošu jēlnaftu. Metodes versija 1.5. Aprēķins lookthrough_v1 (1.5).
Šai sadaļai nav CSV datnes: tā ir mūsu aplēse, ko API sniedz kopā ar metodi.
- “ES degvielā” ir aplēse (izsekošana vienu soli atpakaļ, docs/HORMUZ_METHOD.md, sadaļa 8), nevis ziņots skaitlis.
Eksporta maršruti un Hormuza šaurums
OficiāliVisi avotos norādītie jēlnaftas un naftas produktu (Azerbaidžāna) eksporta punkti atrodas ārpus Persijas līča: nevienam nav vajadzīgs Hormuza šaurums.
Mūsu rīcībā esošie eksporta punkti: Azerbaidžāna (3)
| Eksporta punkts | Ūdenstilpe | Krava | Maršruts |
|---|---|---|---|
| Ceyhan (outlet of the Baku-Tbilisi-Ceyhan pipeline, BTC)atrašanās vieta: Turcija; iekrautās naftas izcelsme: Azerbaidžāna | Vidusjūra | jēlnafta | Ārpus Persijas līča: Hormuza šaurums nav jāšķērso |
| Novorossiysk (outlet of the Baku-Novorossiysk pipeline)atrašanās vieta: Krievija; iekrautās naftas izcelsme: Azerbaidžāna | Melnā jūra | jēlnafta | Ārpus Persijas līča: Hormuza šaurums nav jāšķērso |
| Supsa (outlet of the Baku-Supsa pipeline)atrašanās vieta: Gruzija; iekrautās naftas izcelsme: Azerbaidžāna | Melnā jūra | jēlnafta | Ārpus Persijas līča: Hormuza šaurums nav jāšķērso |
Avots un metode
- Avots
- EIA, IEA un termināļu operatori (avots norādīts katrai rindai) — Fuel Origin maršrutu klasifikācija attiecībā pret Hormuza šaurumu un valstu robežvērtības, metodoloģijas versija 1.0 (data/reference/hormuz_route_classification_v1.csv, hormuz_country_summary_v1.csv)
- Metode
- Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)
- Datu kopas kods
- hormuz_v1Licence: Katrai rindai atsevišķi: katrā rindā norādīta publiskā lapa, kas nosaka ģeogrāfiju.
- Atjaunināts
- 2026. gada 23. septembris
- Ticamība
- Zema. Ja valsts iekrauj abās šauruma pusēs, sadalījums netiek publicēts: norādām tikai diapazonu.
Jēlnafta un naftas produkti: No export terminal lies inside the Persian Gulf: Ceyhan on the Turkish Mediterranean coast via BTC, plus Supsa and Novorossiysk on the Black Sea. The Strait of Hormuz is the sole outlet of the Persian Gulf, so the Hormuz-requiring share is 0 by geographic construction, not by estimate. (angļu valodā) Avots: eia.gov. Metodes versija 1.0.
Šai sadaļai nav CSV datnes: maršrutu klases ir avotos norādīti atsauces dati.
- Maršruts attiecībā pret Hormuza šaurumu apraksta, kur partnervalsts iekrauj naftu, pēc atsauces datiem ar norādītiem avotiem. Ja tā iekrauj gan Persijas līcī, gan ārpus tā, sadalījums nav zināms, un tiek norādīts tikai diapazons.