ES piegādātājvalsts
Nīderlande, 2026. g. jūnijs: jēlnaftas piegādes ES valstīm – 109 kt (0,3% no ES jēlnaftas importa), saņēmējvalstis: Zviedrija un Vācija.
Nīderlande, 2026. g. jūnijs: naftas produktu piegādes ES valstīm – 2653 kt (13,7% no ES importa septiņās mūsu izsekotajās naftas produktu grupās), galvenokārt saņēmējvalstīm: Vācija, Beļģija un Francija.
Sīkāk: Nīderlande
- Nīderlande: kur nonāk šīs valsts nafta – kartē?Kartē →
- Nīderlande: kuru ES valstu degviela (dīzeļdegviela) daļēji ražota no šīs valsts jēlnaftas?ES valstis, kuru dīzeļdegviela ir atkarīga no šīs valsts jēlnaftasZviedrijaSomijaPolijaVācijaNīderlandevisas (8) →
Jēlnafta uz ES valstīm
AprēķinātiTūkstoši tonnu mēnesī pa ES valstīm, kas ziņojušas par importu.
- Zviedrija
- Vācija
- Dānija
- Beļģija
- Neviena ES valsts nav ziņojusi
Avots un metode
- Avots
- Eurostat (European Commission) — Imports of oil and petroleum products by partner country - monthly data
- Periods
- Pa mēnešiem, 2023. g. augusts – 2026. g. jūnijs; pēdējais mēnesis, par kuru ziņojušas visas ES dalībvalstis: 2026. g. jūnijs
- Metode
- Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)
- Lejupielāde
- Lejupielādēt CSV
- Datu kopas kods
- nrg_ti_oilmLicence: Commission Decision 2011/833/EU - reuse authorised with attribution
- Atjaunināts
- 2026. gada 26. septembris
- Ticamība
- Oficiāla: ziņojusi statistikas iestāde.
Pamats: enerģētikas statistika. Visi apjomi ir enerģētikas statistikas izteiksmē, kā katra ES dalībvalsts ziņo savu importu Eurostat (datu kopa nrg_ti_oilm): jēlnafta – pēc valsts, kurā tā iegūta, naftas produkti – pēc valsts, no kuras tie pēdējo reizi nosūtīti; tā var būt tirdzniecības mezgls, nevis valsts, kurā tie pārstrādāti. “ES imports” ir summa tam, ko dalībvalstis ziņoja kā importu no visurienes, ieskaitot importu vienai no otras un daļu, ko tās neattiecināja ne uz vienu valsti.
Mēnesis (2026. g. jūlijs) vēl netiek izmantots: jēlnaftas importu par to ziņojusi tikai daļa dalībvalstu (7 no 27).
- Apjomi ir tas, ko ES dalībvalstis ziņoja kā importu (Eurostat nrg_ti_oilm, enerģētikas statistikas pamats): jēlnafta – pēc valsts, kurā tā iegūta, naftas produkti – pēc valsts, no kuras tie pēdējo reizi nosūtīti; tā var būt tirdzniecības mezgls, nevis valsts, kurā tie pārstrādāti. Tā nav pašas partnervalsts eksporta statistika, un dalībvalsts, kas partnervalsti nav norādījusi, nav ziņojusi nulli.
- “ES imports” ir dalībvalstu (27) ziņotā importa summa, ieskaitot importu vienai no otras; tā nav ES ārējā tirdzniecība.
Naftas produkti uz ES valstīm
AprēķinātiLielākās produktu grupas: dīzeļdegviela (942 kt), reaktīvā degviela (538 kt) un benzīns (474 kt).
Tūkstoši tonnu mēnesī pa produktiem.
- Dīzeļdegviela
- Reaktīvā degviela
- Benzīns
- Mazuts
- Ligroīns
- Kurināmā gāzeļļa un cita gāzeļļa
- Pārējie produkti
| Produkts | Apjoms uz ES | Daļa ES šī produkta importā |
|---|---|---|
| Dīzeļdegviela | 942 kt | 14,4% |
| Reaktīvā degviela | 538 kt | 20,1% |
| Benzīns | 474 kt | 21,0% |
| Mazuts | 378 kt | 11,1% |
| Ligroīns | 220 kt | 10,1% |
| Kurināmā gāzeļļa un cita gāzeļļa | 61 kt | 6,9% |
| LPG | 40 kt | 2,8% |
Pa galamērķa valstīm ES, 2026. g. jūnijs
Avots un metode
- Avots
- Eurostat (European Commission) — Imports of oil and petroleum products by partner country - monthly data
- Periods
- Pa mēnešiem, 2023. g. augusts – 2026. g. jūnijs; pēdējais mēnesis, par kuru ziņojušas visas ES dalībvalstis: 2026. g. jūnijs
- Metode
- Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)
- Lejupielāde
- Lejupielādēt CSV
- Datu kopas kods
- nrg_ti_oilmLicence: Commission Decision 2011/833/EU - reuse authorised with attribution
- Atjaunināts
- 2026. gada 26. septembris
- Ticamība
- Oficiāla: ziņojusi statistikas iestāde.
Pamats: enerģētikas statistika. Visi apjomi ir enerģētikas statistikas izteiksmē, kā katra ES dalībvalsts ziņo savu importu Eurostat (datu kopa nrg_ti_oilm): jēlnafta – pēc valsts, kurā tā iegūta, naftas produkti – pēc valsts, no kuras tie pēdējo reizi nosūtīti; tā var būt tirdzniecības mezgls, nevis valsts, kurā tie pārstrādāti. “ES imports” ir summa tam, ko dalībvalstis ziņoja kā importu no visurienes, ieskaitot importu vienai no otras un daļu, ko tās neattiecināja ne uz vienu valsti.
Mēnesis (2026. g. jūlijs) vēl netiek izmantots: naftas produktu importu par to ziņojusi tikai daļa dalībvalstu (7 no 27).
Tiek aplūkotas septiņas produktu grupas; bitumens, smērvielas un citi produkti netiek ielādēti.
- Apjomi ir tas, ko ES dalībvalstis ziņoja kā importu (Eurostat nrg_ti_oilm, enerģētikas statistikas pamats): jēlnafta – pēc valsts, kurā tā iegūta, naftas produkti – pēc valsts, no kuras tie pēdējo reizi nosūtīti; tā var būt tirdzniecības mezgls, nevis valsts, kurā tie pārstrādāti. Tā nav pašas partnervalsts eksporta statistika, un dalībvalsts, kas partnervalsti nav norādījusi, nav ziņojusi nulli.
- “ES imports” ir dalībvalstu (27) ziņotā importa summa, ieskaitot importu vienai no otras; tā nav ES ārējā tirdzniecība.
- Naftas produkti aptver septiņas grupas (LPG, ligroīns, benzīns, reaktīvā degviela, dīzeļdegviela, kurināmā gāzeļļa un cita gāzeļļa, mazuts). Citi produkti, piemēram, bitumens un smērvielas, nav ielādēti.
Šīs valsts (Nīderlande) jēlnafta ES degvielā
AplēstiPēc mūsu aplēses jēlnafta no šīs valsts (Nīderlande) visvairāk ir šo valstu degvielā (dīzeļdegviela): Zviedrija (1%), Somija (mazāk nekā 1%) un Polija (mazāk nekā 1%) – kā daļa no jēlnaftas, kas ir katras valsts degvielas izejviela (2026. g. jūnijs). Šī ir aplēse, kas veidota no tirdzniecības un naftas pārstrādes statistikas, nevis ziņots skaitlis.
Daļa: aplēstā daļa, ko jēlnaftā, no kuras ražota katras ES valsts degviela, veido šīs valsts (Nīderlande) jēlnafta. Visiem stabiņiem ir viena skala. Nav izsekojams: tās valsts degvielas daļa, kuras jēlnaftu nevar izsekot ne līdz vienai izcelsmes valstij.
Dīzeļdegviela
| ES valsts | Daļa stabiņa veidā | Daļa | Nav izsekojams |
|---|---|---|---|
| Zviedrija | 1% | 9% | |
| Somija | <1% | <1% | |
| Polija | <1% | 15% | |
| Vācija | <1% | 7% | |
| Nīderlande | <1% | 9% | |
| Austrija | <1% | 10% | |
| Čehija | <1% | 4% | |
| Luksemburga | <1% | 2% |
Avots un metode
- Avots
- Eurostat — Imports of oil and petroleum products by partner country, monthly data (refined products)
- Periods
- 2026. g. jūnijs
- Metode
- Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)
- Datu kopas kods
- nrg_ti_oilmLicence: Commission Decision 2011/833/EU - reuse authorised provided the source is acknowledged
- Atjaunināts
- 2026. gada 26. septembris
- Ticamība
- Zema.
Aplēsts ar degvielas ķēdes izsekošanu: pieņem, ka eksports aiziet proporcionāli apgādei un ka katras valsts naftas pārstrādes rūpnīcas pārstrādā tās jēlnaftas importa struktūrai atbilstošu jēlnaftu. Metodes versija 1.5. Aprēķins lookthrough_v1 (1.5).
Šai sadaļai nav CSV datnes: tā ir mūsu aplēse, ko API sniedz kopā ar metodi.
- “ES degvielā” ir aplēse (izsekošana vienu soli atpakaļ, docs/HORMUZ_METHOD.md, sadaļa 8), nevis ziņots skaitlis.
Eksporta maršruti un Hormuza šaurums
OficiāliVisi avotos norādītie jēlnaftas un naftas produktu (Nīderlande) eksporta punkti atrodas ārpus Persijas līča: nevienam nav vajadzīgs Hormuza šaurums.
Mūsu rīcībā esošie eksporta punkti: Nīderlande (1)
| Eksporta punkts | Ūdenstilpe | Krava | Maršruts |
|---|---|---|---|
| Rotterdam Europoort and Maasvlakte crude oil terminals (incl. Maasvlakte Olie Terminal) | Ziemeļjūra | jēlnafta | Ārpus Persijas līča: Hormuza šaurums nav jāšķērso |
Avots un metode
- Avots
- EIA, IEA un termināļu operatori (avots norādīts katrai rindai) — Fuel Origin maršrutu klasifikācija attiecībā pret Hormuza šaurumu un valstu robežvērtības, metodoloģijas versija 1.0 (data/reference/hormuz_route_classification_v1.csv, hormuz_country_summary_v1.csv)
- Metode
- Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)
- Datu kopas kods
- hormuz_v1Licence: Katrai rindai atsevišķi: katrā rindā norādīta publiskā lapa, kas nosaka ģeogrāfiju.
- Atjaunināts
- 2026. gada 23. septembris
- Ticamība
- Augsta. Ja valsts iekrauj abās šauruma pusēs, sadalījums netiek publicēts: norādām tikai diapazonu.
Jēlnafta un naftas produkti: All cited export points lie outside the Persian Gulf: the Europoort and Maasvlakte crude oil terminals at Rotterdam, which the port authority places right on the North Sea. The Strait of Hormuz is the sole outlet of the Persian Gulf, so the Hormuz-requiring share is 0 by geographic construction, not by estimate. The Netherlands is Europe's largest crude storage and throughput hub and its own production is marginal (0.38 million Sm3 in 2024; Schoonebeek produced zero in every month of 2024). Every Rotterdam crude statement opened describes INBOUND flow; seaborne crude re-export from Rotterdam is uncited, the port attributing onward distribution to pipelines. CONSIGNMENT-basis caveat: on a customs (consignment) basis this partner may carry crude of other physical origin. It is still recorded as 0 because the ORIGIN-basis series (Eurostat nrg_ti_oilm) attributes such re-exports to the producing country, and on that basis this partner appears only as a producer. See data/reference/REFERENCE_DATA_SOURCES.md section 'v1 extension 2026-09-22'. (angļu valodā) Avots: portofrotterdam.com, portofrotterdam.com, nlog.nl. Metodes versija 1.0.
- Rotterdam Europoort and Maasvlakte crude oil terminals (incl. Maasvlakte Olie Terminal): portofrotterdam.com, portofrotterdam.com, vopak.com, motnv.com
Šai sadaļai nav CSV datnes: maršrutu klases ir avotos norādīti atsauces dati.
- Maršruts attiecībā pret Hormuza šaurumu apraksta, kur partnervalsts iekrauj naftu, pēc atsauces datiem ar norādītiem avotiem. Ja tā iekrauj gan Persijas līcī, gan ārpus tā, sadalījums nav zināms, un tiek norādīts tikai diapazons.