ES piegādātājvalsts

Polija

Polija, 2026. g. jūnijs: jēlnaftas piegādes ES valstīm – 13 kt (mazāk nekā 0,1% no ES jēlnaftas importa), viss saņēmējvalstij: Čehija.

Polija, 2026. g. jūnijs: naftas produktu piegādes ES valstīm – 151 kt (0,8% no ES importa septiņās mūsu izsekotajās naftas produktu grupās), galvenokārt saņēmējvalstīm: Nīderlande, Zviedrija un Somija.

Sīkāk: Polija

Polija: kur nonāk šīs valsts nafta – kartē?Kartē →
Polija: kuru ES valstu degviela (dīzeļdegviela) daļēji ražota no šīs valsts jēlnaftas?ES valstis, kuru dīzeļdegviela ir atkarīga no šīs valsts jēlnaftasČehija Slovākija Ungārija Austrija Polija visas (6) →

Jēlnafta uz ES valstīm

Aprēķināti

Tūkstoši tonnu mēnesī pa ES valstīm, kas ziņojušas par importu.

Čehija
Vācija
Neviena ES valsts nav ziņojusi

Pa galamērķa valstīm ES, 2026. g. jūnijs, kā to ziņojusi katra galamērķa valsts.
ES valsts	Apjoms	Daļa tās jēlnaftas importā
Čehija	13 kt	2,1%

Avots un metode

Avots

Eurostat (European Commission) — Imports of oil and petroleum products by partner country - monthly data

Visi avoti ar saitēm un licencēm (angļu valodā)

Periods

Pa mēnešiem, 2023. g. augusts – 2026. g. jūnijs; pēdējais mēnesis, par kuru ziņojušas visas ES dalībvalstis: 2026. g. jūnijs

Metode

Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)

Lejupielāde

Lejupielādēt CSV

Datu kopas kods: nrg_ti_oilmLicence: Commission Decision 2011/833/EU - reuse authorised with attribution
Atjaunināts: 2026. gada 26. septembris
Ticamība: Oficiāla: ziņojusi statistikas iestāde.

Pamats: enerģētikas statistika. Visi apjomi ir enerģētikas statistikas izteiksmē, kā katra ES dalībvalsts ziņo savu importu Eurostat (datu kopa nrg_ti_oilm): jēlnafta – pēc valsts, kurā tā iegūta, naftas produkti – pēc valsts, no kuras tie pēdējo reizi nosūtīti; tā var būt tirdzniecības mezgls, nevis valsts, kurā tie pārstrādāti. “ES imports” ir summa tam, ko dalībvalstis ziņoja kā importu no visurienes, ieskaitot importu vienai no otras un daļu, ko tās neattiecināja ne uz vienu valsti.

Mēnesis (2026. g. jūlijs) vēl netiek izmantots: jēlnaftas importu par to ziņojusi tikai daļa dalībvalstu (7 no 27).

Apjomi ir tas, ko ES dalībvalstis ziņoja kā importu (Eurostat nrg_ti_oilm, enerģētikas statistikas pamats): jēlnafta – pēc valsts, kurā tā iegūta, naftas produkti – pēc valsts, no kuras tie pēdējo reizi nosūtīti; tā var būt tirdzniecības mezgls, nevis valsts, kurā tie pārstrādāti. Tā nav pašas partnervalsts eksporta statistika, un dalībvalsts, kas partnervalsti nav norādījusi, nav ziņojusi nulli.
“ES imports” ir dalībvalstu (27) ziņotā importa summa, ieskaitot importu vienai no otras; tā nav ES ārējā tirdzniecība.

Naftas produkti uz ES valstīm

Aprēķināti

Lielākās produktu grupas: mazuts (90 kt), ligroīns (39 kt) un reaktīvā degviela (11 kt).

Tūkstoši tonnu mēnesī pa produktiem.

Mazuts
Ligroīns
Reaktīvā degviela
LPG
Dīzeļdegviela
Kurināmā gāzeļļa un cita gāzeļļa
Pārējie produkti

Pa produktiem, 2026. g. jūnijs. “Nav ziņots” nozīmē, ka neviena ES dalībvalsts šo valsti šim produktam nav norādījusi; tā nav nulle.
Produkts	Apjoms uz ES	Daļa ES šī produkta importā
Mazuts	90 kt	2,6%
Ligroīns	39 kt	1,8%
Reaktīvā degviela	11 kt	0,4%
LPG	4,2 kt	0,3%
Benzīns	4,0 kt	0,2%
Dīzeļdegviela	2,2 kt	<0,1%
Kurināmā gāzeļļa un cita gāzeļļa	nav ziņots	nav ziņots

Pa galamērķa valstīm ES, 2026. g. jūnijs

Pa galamērķa valstīm ES, 2026. g. jūnijs, kā to ziņojusi katra galamērķa valsts.
ES valsts	Apjoms
Nīderlande	90 kt
Zviedrija	23 kt
Somija	13 kt
Francija	13 kt
Čehija	8,0 kt
Ungārija	2,1 kt
Igaunija	0,6 kt
Slovākija	0,3 kt
Latvija	0,2 kt
Lietuva	0,1 kt
Itālija	0,1 kt

Avots un metode

Avots

Eurostat (European Commission) — Imports of oil and petroleum products by partner country - monthly data

Visi avoti ar saitēm un licencēm (angļu valodā)

Periods

Pa mēnešiem, 2023. g. augusts – 2026. g. jūnijs; pēdējais mēnesis, par kuru ziņojušas visas ES dalībvalstis: 2026. g. jūnijs

Metode

Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)

Lejupielāde

Lejupielādēt CSV

Datu kopas kods: nrg_ti_oilmLicence: Commission Decision 2011/833/EU - reuse authorised with attribution
Atjaunināts: 2026. gada 26. septembris
Ticamība: Oficiāla: ziņojusi statistikas iestāde.

Mēnesis (2026. g. jūlijs) vēl netiek izmantots: naftas produktu importu par to ziņojusi tikai daļa dalībvalstu (7 no 27).

Tiek aplūkotas septiņas produktu grupas; bitumens, smērvielas un citi produkti netiek ielādēti.

Apjomi ir tas, ko ES dalībvalstis ziņoja kā importu (Eurostat nrg_ti_oilm, enerģētikas statistikas pamats): jēlnafta – pēc valsts, kurā tā iegūta, naftas produkti – pēc valsts, no kuras tie pēdējo reizi nosūtīti; tā var būt tirdzniecības mezgls, nevis valsts, kurā tie pārstrādāti. Tā nav pašas partnervalsts eksporta statistika, un dalībvalsts, kas partnervalsti nav norādījusi, nav ziņojusi nulli.
“ES imports” ir dalībvalstu (27) ziņotā importa summa, ieskaitot importu vienai no otras; tā nav ES ārējā tirdzniecība.
Naftas produkti aptver septiņas grupas (LPG, ligroīns, benzīns, reaktīvā degviela, dīzeļdegviela, kurināmā gāzeļļa un cita gāzeļļa, mazuts). Citi produkti, piemēram, bitumens un smērvielas, nav ielādēti.

Šīs valsts (Polija) jēlnafta ES degvielā

Aplēsti

Pēc mūsu aplēses jēlnafta no šīs valsts (Polija) visvairāk ir šo valstu degvielā (dīzeļdegviela): Čehija (mazāk nekā 1%), Slovākija (mazāk nekā 1%) un Ungārija (mazāk nekā 1%) – kā daļa no jēlnaftas, kas ir katras valsts degvielas izejviela (2026. g. jūnijs). Šī ir aplēse, kas veidota no tirdzniecības un naftas pārstrādes statistikas, nevis ziņots skaitlis.

Daļa: aplēstā daļa, ko jēlnaftā, no kuras ražota katras ES valsts degviela, veido šīs valsts (Polija) jēlnafta. Visiem stabiņiem ir viena skala. Nav izsekojams: tās valsts degvielas daļa, kuras jēlnaftu nevar izsekot ne līdz vienai izcelsmes valstij.

Dīzeļdegviela

ES valsts	Daļa	Nav izsekojams
Čehija	<1%	4%
Slovākija	<1%	30%
Ungārija	<1%	36%
Austrija	<1%	10%
Polija	<1%	15%
Vācija	<1%	7%

Benzīns

ES valsts	Daļa	Nav izsekojams
Čehija	1%	5%
Slovākija	<1%	17%
Vācija	<1%	3%
Polija	<1%	7%
Ungārija	<1%	8%
Austrija	<1%	4%
Nīderlande	<1%	20%

Reaktīvā degviela

ES valsts	Daļa	Nav izsekojams
Čehija	1%	5%
Polija	<1%	6%
Somija	<1%	<1%

Avots un metode

Avots

Eurostat — Imports of oil and petroleum products by partner country, monthly data (refined products)

Visi avoti ar saitēm un licencēm (angļu valodā)

Periods

2026. g. jūnijs

Metode

Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)

Datu kopas kods: nrg_ti_oilmLicence: Commission Decision 2011/833/EU - reuse authorised provided the source is acknowledged
Atjaunināts: 2026. gada 26. septembris
Ticamība: Zema.

Aplēsts ar degvielas ķēdes izsekošanu: pieņem, ka eksports aiziet proporcionāli apgādei un ka katras valsts naftas pārstrādes rūpnīcas pārstrādā tās jēlnaftas importa struktūrai atbilstošu jēlnaftu. Metodes versija 1.5. Aprēķins lookthrough_v1 (1.5).

Šai sadaļai nav CSV datnes: tā ir mūsu aplēse, ko API sniedz kopā ar metodi.

“ES degvielā” ir aplēse (izsekošana vienu soli atpakaļ, docs/HORMUZ_METHOD.md, sadaļa 8), nevis ziņots skaitlis.

Eksporta maršruti un Hormuza šaurums

Oficiāli

Visi avotos norādītie jēlnaftas un naftas produktu (Polija) eksporta punkti atrodas ārpus Persijas līča: nevienam nav vajadzīgs Hormuza šaurums.

Mūsu rīcībā esošie eksporta punkti: Polija (2)

Eksporta punkts	Ūdenstilpe	Krava	Maršruts
Naftoport crude oil terminal, Port of Gdansk	Baltijas jūra	jēlnafta un naftas produkti	Ārpus Persijas līča: Hormuza šaurums nav jāšķērso
ORLEN Petrobaltic onshore base and transshipment quay, Gdansk (B3/B8 Baltic licences)	Baltijas jūra	jēlnafta	Ārpus Persijas līča: Hormuza šaurums nav jāšķērso

Avots un metode

Avots

EIA, IEA un termināļu operatori (avots norādīts katrai rindai) — Fuel Origin maršrutu klasifikācija attiecībā pret Hormuza šaurumu un valstu robežvērtības, metodoloģijas versija 1.0 (data/reference/hormuz_route_classification_v1.csv, hormuz_country_summary_v1.csv)

Visi avoti ar saitēm un licencēm (angļu valodā)

Metode

Kā iegūts šis skaitlis (angļu valodā)

Datu kopas kods: hormuz_v1Licence: Katrai rindai atsevišķi: katrā rindā norādīta publiskā lapa, kas nosaka ģeogrāfiju.
Atjaunināts: 2026. gada 23. septembris
Ticamība: Augsta. Ja valsts iekrauj abās šauruma pusēs, sadalījums netiek publicēts: norādām tikai diapazonu.

Jēlnafta un naftas produkti: All cited export points lie outside the Persian Gulf: Naftoport and the ORLEN Petrobaltic quay in the Port of Gdansk on the Baltic Sea. The Strait of Hormuz is the sole outlet of the Persian Gulf, so the Hormuz-requiring share is 0 by geographic construction, not by estimate. Naftoport is the clearest genuine crude re-export loading point among the EU partners: it states it loads Aframax, Suezmax and VLCC tankers with crude for transit to Western Europe, the USA and the Far East. The literal phrase 'Baltic Sea' is cited only by Wikipedia and is flagged. CONSIGNMENT-basis caveat: on a customs (consignment) basis this partner may carry crude of other physical origin. It is still recorded as 0 because the ORIGIN-basis series (Eurostat nrg_ti_oilm) attributes such re-exports to the producing country, and on that basis this partner appears only as a producer. See data/reference/REFERENCE_DATA_SOURCES.md section 'v1 extension 2026-09-22'. (angļu valodā) Avots: naftoport.pl, portgdansk.pl, petrobaltic.orlen.pl. Metodes versija 1.0.

Naftoport crude oil terminal, Port of Gdansk: naftoport.pl, portgdansk.pl, pern.pl, en.wikipedia.org
ORLEN Petrobaltic onshore base and transshipment quay, Gdansk (B3/B8 Baltic licences): petrobaltic.orlen.pl, en.wikipedia.org

Šai sadaļai nav CSV datnes: maršrutu klases ir avotos norādīti atsauces dati.

Maršruts attiecībā pret Hormuza šaurumu apraksta, kur partnervalsts iekrauj naftu, pēc atsauces datiem ar norādītiem avotiem. Ja tā iekrauj gan Persijas līcī, gan ārpus tā, sadalījums nav zināms, un tiek norādīts tikai diapazons.